Kitanda — Gaisa kvalitāte

Gaisa kvalitāte

Pašreizējais gaisa kvalitātes indekss un piesārņotāju līmeņi

Tanganyika, Kongo Demokrātiskā Republika

Ikdienas gaisa kvalitātes prognoze. PM2.5, PM10, O₃, NO₂, SO₂, CO.

Gaisa kvalitāte

34
Pieņemama
Eiropas AQI
Galvenais piesārņotājs: PM2.5
020406080100+

Gaisa kvalitāte ir pieņemama. Īpaši jutīgām personām ieteicams ierobežot ilgstošu fizisko slodzi ārā.

010203040506002040608010012001:0007:0013:0019:0001:0007:0013:0019:0001:0007:0013:0019:0000:00
Stundu prognoze
AQI · PM2.5 μg/m³
01:003417
02:003618
03:003618
04:003719
05:003819
06:003819
07:003618
08:003216
09:002811
10:00329
11:00379
12:00389
13:004210
14:004612
15:004813
16:005015
17:005216
18:004716
19:004317
20:004017
21:003818
22:003817
23:003717
00:003516
PM2.5
17.3μg/m³
116% no PVO normasPārsniegts
PM10
18.0μg/m³
40% no PVO normasLabs
Ozons (O₃)
68.8μg/m³
69% no PVO normasPieņemams
NO₂
5.4μg/m³
22% no PVO normasLabs
SO₂
1.4μg/m³
3% no PVO normasLabs
CO
258.1μg/m³
6% no PVO normasLabs
Ikdienas gaisa kvalitātes prognoze
Šodien39Pieņemama28–52
Sestd.38Pieņemama30–51
Svētd.38Pieņemama30–52
Pirmd.45Mērena33–65
Otrd.67Slikta66–67
Eiropas AQI skala
0–20
Laba
Gaisa piesārņojums rada nelielu vai nekādu risku.
21–40
Pieņemama
Lielākajai daļai pieņemams; ļoti jutīgi cilvēki var sajust simptomus.
41–60
Mērena
Bērniem, vecākiem un slimniekiem jāierobežo ilgs āra slogs.
61–80
Slikta
Visi var sākt just ietekmi; jutīgās grupas riskē smagāk.
81–100
Ļoti slikta
Veselības brīdinājums ārkārtas apstākļos; visi var tikt skarti.
100+
Bīstama
Veselības trauksme: nopietna ietekme visiem — ierobežojiet laiku ārā.

Eiropas gaisa kvalitātes indekss svārstās no 0 (labākais) līdz 100+ (sliktākais). Tas apvieno daļiņu un gāzveida piesārņotāju mērījumus vienā skaitlī.

Kas ir šie piesārņotāji?
PM2.5 — Smalkas daļiņas, mazākas par 2,5 mikrometriem. Šīs daļiņas ir pietiekami mazas, lai apietu degunu un rīkli, iekļūtu dziļi plaušās un pat nonāktu asinsritē. Galvenie avoti ir transportlīdzekļu izplūdes gāzes, rūpnieciskie procesi un meža ugunsgrēki.
PM10 — Rupjas daļiņas, mazākas par 10 mikrometriem, ieskaitot putekļus, ziedputekšņus un ceļa seguma nodilumu. Lai gan lielākas par PM2.5, tās joprojām izraisa elpceļu kairinājumu un pasliktina astmu.
O₃ — Piezemes ozons netiek emitēts tieši — tas veidojas, kad slāpekļa oksīdi un gaistošie organiskie savienojumi reaģē saules gaismā. Augstāks vasaras pēcpusdienās. Var izraisīt astmas lēkmes un samazināt plaušu funkciju.
NO₂ — Slāpekļa dioksīds galvenokārt rodas no transportlīdzekļu dzinējiem un elektrostacijām. Tas izraisa elpceļu gļotādas iekaisumu, padarot plaušas jutīgākas pret infekcijām.
SO₂ — Sēra dioksīds izdalās, sadedzinot sēru saturošu fosilo kurināmo, īpaši ogles un naftu. Pat īslaicīga iedarbība var sašaurināt elpceļus, īpaši cilvēkiem ar astmu.
CO — Oglekļa monoksīds ir bezsmaržas gāze no nepilnīgas kurināmā sadegšanas. Ārā tas galvenokārt rodas no autosatiksmes. Paaugstinātā līmenī tas samazina asins spēju pārnēsāt skābekli.
Putekļi (AOD) — AOD 550nm.

Biežāk uzdotie jautājumi par gaisa kvalitāti

Kas ir gaisa kvalitātes indekss?

Eiropas AQI ir skaitlis no 0 līdz 100+, kas apkopo informāciju par gaisa tīrību vai piesārņojumu. Tas apvieno smalko daļiņu (PM2.5, PM10) un gāzu (ozona, NO₂, SO₂) mērījumus vienā rādītājā. Jo augstāks skaitlis, jo sliktāka gaisa kvalitāte un lielāks veselības apdraudējums.

Kas ir visjutīgākais pret gaisa piesārņojumu?

Bērni, gados vecāki cilvēki, grūtnieces un personas ar astmu, COPD vai sirds slimībām ir visvairāk pakļauti riskam. Pat mērens piesārņojums (AQI 41–60) var izraisīt simptomus šajās grupās. Sportisti un cilvēki, kas strādā ārā, arī ir pakļauti lielākam riskam pastiprinātas elpošanas dēļ.

Kā es varu sevi aizsargāt?

Dienās ar augstu piesārņojumu: uzturieties telpās ar aizvērtiem logiem, izmantojiet gaisa attīrītājus ar HEPA filtriem, izvairieties no intensīvas fiziskās aktivitātes ārā (īpaši netālu no intensīvas satiksmes ceļiem) un pirms aktivitāšu plānošanas pārbaudiet AQI prognozi. Pat mērenos piesārņojuma apstākļos jutīgām personām ieteicams ierobežot ilgstošu uzturēšanos ārā.

Kad gaisa kvalitāte parasti ir vissliktākā?

Ozona līmenis sasniedz maksimumu karstos, saulainos pēcpusdienās (vasarā). Daļiņu piesārņojums (PM2.5) bieži ir visaugstākais ziemā apkures un temperatūras inversiju dēļ, kas aiztur piesārņotājus pie zemes. Intensīvas satiksmes stundas izraisa NO₂ kāpumus no rīta un vakarā. Putekļu vētras un meža ugunsgrēki jebkurā gada laikā var izraisīt pēkšņus, ievērojamus piesārņojuma kāpumus.
Dati: Copernicus CAMS · CC-BY-4.0