Pašreizējais gaisa kvalitātes indekss un piesārņotāju līmeņi
Bosnijas un Hercegovinas Federācija, Bosnija un Hercegovina
Ikdienas gaisa kvalitātes prognoze. PM2.5, PM10, O₃, NO₂, SO₂, CO.
Gaisa kvalitāte
58
Jutīgās grupas (bērni, gados vecāki cilvēki, personas ar elpošanas ceļu slimībām) var izjust simptomus. Apsveriet iespēju samazināt ilgstošu fizisko slodzi ārā.
μg/m³
Stundu prognoze
AQI · PM2.5 μg/m³
13:005811
14:005812
15:005912
16:005412
17:005012
18:004612
19:004413
20:004113
21:004014
22:003714
23:003615
00:003414
01:003314
02:003315
03:003315
04:003615
05:004014
06:004713
07:004812
08:005011
09:005211
10:005112
11:005111
12:005211
PM2.5
10.6μg/m³
71% no PVO normasSatraucošs
PM10
21.6μg/m³
48% no PVO normasPieņemams
Ozons (O₃)
127.6μg/m³
128% no PVO normasPārsniegts
NO₂
0.7μg/m³
3% no PVO normasLabs
SO₂
1.2μg/m³
3% no PVO normasLabs
CO
167.7μg/m³
4% no PVO normasLabs
Putekļi (AOD)
0.16AOD
Viegli
Ikdienas gaisa kvalitātes prognoze
Šodien50Mērena40–59
Sestd.41Mērena24–52
Svētd.37Pieņemama17–56
Pirmd.37Pieņemama24–50
Otrd.29Pieņemama15–44
Eiropas AQI skala
0–20
Laba
Gaisa piesārņojums rada nelielu vai nekādu risku.
21–40
Pieņemama
Lielākajai daļai pieņemams; ļoti jutīgi cilvēki var sajust simptomus.
41–60
Mērena
Bērniem, vecākiem un slimniekiem jāierobežo ilgs āra slogs.
61–80
Slikta
Visi var sākt just ietekmi; jutīgās grupas riskē smagāk.
81–100
Ļoti slikta
Veselības brīdinājums ārkārtas apstākļos; visi var tikt skarti.
100+
Bīstama
Veselības trauksme: nopietna ietekme visiem — ierobežojiet laiku ārā.
Eiropas gaisa kvalitātes indekss svārstās no 0 (labākais) līdz 100+ (sliktākais). Tas apvieno daļiņu un gāzveida piesārņotāju mērījumus vienā skaitlī.
Vēsture — Pēdējās 30 dienas
min–max Vid. AQI
Kas ir šie piesārņotāji?
PM2.5 — Smalkas daļiņas, mazākas par 2,5 mikrometriem. Šīs daļiņas ir pietiekami mazas, lai apietu degunu un rīkli, iekļūtu dziļi plaušās un pat nonāktu asinsritē. Galvenie avoti ir transportlīdzekļu izplūdes gāzes, rūpnieciskie procesi un meža ugunsgrēki.
PM10 — Rupjas daļiņas, mazākas par 10 mikrometriem, ieskaitot putekļus, ziedputekšņus un ceļa seguma nodilumu. Lai gan lielākas par PM2.5, tās joprojām izraisa elpceļu kairinājumu un pasliktina astmu.
O₃ — Piezemes ozons netiek emitēts tieši — tas veidojas, kad slāpekļa oksīdi un gaistošie organiskie savienojumi reaģē saules gaismā. Augstāks vasaras pēcpusdienās. Var izraisīt astmas lēkmes un samazināt plaušu funkciju.
NO₂ — Slāpekļa dioksīds galvenokārt rodas no transportlīdzekļu dzinējiem un elektrostacijām. Tas izraisa elpceļu gļotādas iekaisumu, padarot plaušas jutīgākas pret infekcijām.
SO₂ — Sēra dioksīds izdalās, sadedzinot sēru saturošu fosilo kurināmo, īpaši ogles un naftu. Pat īslaicīga iedarbība var sašaurināt elpceļus, īpaši cilvēkiem ar astmu.
CO — Oglekļa monoksīds ir bezsmaržas gāze no nepilnīgas kurināmā sadegšanas. Ārā tas galvenokārt rodas no autosatiksmes. Paaugstinātā līmenī tas samazina asins spēju pārnēsāt skābekli.
Putekļi (AOD) — AOD 550nm.
Biežāk uzdotie jautājumi par gaisa kvalitāti
Kas ir gaisa kvalitātes indekss?
Eiropas AQI ir skaitlis no 0 līdz 100+, kas apkopo informāciju par gaisa tīrību vai piesārņojumu. Tas apvieno smalko daļiņu (PM2.5, PM10) un gāzu (ozona, NO₂, SO₂) mērījumus vienā rādītājā. Jo augstāks skaitlis, jo sliktāka gaisa kvalitāte un lielāks veselības apdraudējums.
Kas ir visjutīgākais pret gaisa piesārņojumu?
Bērni, gados vecāki cilvēki, grūtnieces un personas ar astmu, COPD vai sirds slimībām ir visvairāk pakļauti riskam. Pat mērens piesārņojums (AQI 41–60) var izraisīt simptomus šajās grupās. Sportisti un cilvēki, kas strādā ārā, arī ir pakļauti lielākam riskam pastiprinātas elpošanas dēļ.
Kā es varu sevi aizsargāt?
Dienās ar augstu piesārņojumu: uzturieties telpās ar aizvērtiem logiem, izmantojiet gaisa attīrītājus ar HEPA filtriem, izvairieties no intensīvas fiziskās aktivitātes ārā (īpaši netālu no intensīvas satiksmes ceļiem) un pirms aktivitāšu plānošanas pārbaudiet AQI prognozi. Pat mērenos piesārņojuma apstākļos jutīgām personām ieteicams ierobežot ilgstošu uzturēšanos ārā.
Kad gaisa kvalitāte parasti ir vissliktākā?
Ozona līmenis sasniedz maksimumu karstos, saulainos pēcpusdienās (vasarā). Daļiņu piesārņojums (PM2.5) bieži ir visaugstākais ziemā apkures un temperatūras inversiju dēļ, kas aiztur piesārņotājus pie zemes. Intensīvas satiksmes stundas izraisa NO₂ kāpumus no rīta un vakarā. Putekļu vētras un meža ugunsgrēki jebkurā gada laikā var izraisīt pēkšņus, ievērojamus piesārņojuma kāpumus.
Dati: Copernicus CAMS · CC-BY-4.0
Gaisa kvalitāte tuvumā